Bez tēmas

Es reiz dzirdēju kāda slavena mūziķa citātu, ka “Mūzika ir tas tukšums, kas tiek veidots starp notīm” un šis citādas man lika aizdomāties, ka ne tikai mūzikā bet visā dzīvē liela daļa no lietām, kas tiek uzskatītas par mākslu ir tās, kur mākslinieki ir spējuši atstāt pēc iespējas mazāk dažādu lietu, lai padarītu atlikušās lietas daudz izteiksmīgākas un skaidrākas. Mūzikā šī atstarpe starp notīm ir tā, kas nosaka, cik mūzikas ritms būs iepriecinošs vai uzmundrinošs, kā arī to vai mēs spēsim uztvert šo mūziku kā vienu veselu simfoniju nevis tikai dažu nošu kombināciju, kas tiek mums atskaņota. Mūzika pati par sevi ir ļoti interesants fenomens, jo saliekot kopā dažādas skaņas mums ir iespējams izveidot kaut ko tādu, kas mūs aizkustina, uzmundrina, liek padomāt un rada patīkamas sajūtas, un tas viss tikai no šo skaņas viļņu vibrācijām, kuras mēs saņemam. Protams, lielākajā daļā mūzikas ir iepīti arī vārdi, kas rada daudz lielāku saprašanu par to, ko autors ar šāda tipa mūziku ir iecerējis, bet slavenākajos klasiskās mūzikas šedevros, kā tas ir Bēthovena vai Mocerta simfonijās nav vārdu un šie mākslinieki ir izveidojuši kaut ko tādu, kas spēj uzlabot mundrumu un reizē arī nomierināt un tas viss notiek bez vārdiem un bez kādas informācijas nodošanas.
Atgriežoties pie sākotnējā citāta, jeb mūzikas starp notīm mēs varam salīdzināt šo terminu ar daudz un dažādām lietām, kā piemēram dažādiem dizaina objektiem, kur vislabākie dizaina elementi parasti ir tie, kuriem ir atstāti tikai paši svarīgākie komponenti nevis tie ir piebārsti ar visu, ko vien iespējams. Un pat tehnoloģijās, ja paskatāmies uz tādiem ražotājiem, kā Apple, tad viņu produkti ir vienkārši skaisti un ne tikai vārda vizuālajā bet gan arī astēniskajā nozīmē un Apple industriālie dizaineri ir spējuši izveidot produktus, kas māk uzrunāt cilvēkus un vienkārši liek viņiem justies labi darbojoties pie šiem produktiem. Protams arī dažādos mākslas darbos un pat interjera dizainā minimālisms ir viens no patīkamākajiem virzieniem, jo ieejot minimālisma telpā tajā atrodas tikai pats nepieciešamākais un nav daudz un dažādu nieciņu, kas tiek izbārstīti pa visiem stūriem un ādā veidā liek tiem pievērst uzmanību un novērsties no īstajiem objektiem.
Arī veidojot mūziku mākslinieki nereti cenšas ievietot pēc iespējas vairāk notiks mākslas darbā, lai to pēc iespējas labāk koriģētu, bet pasaules klases speciālisti dara tieši otrādāk un cenšas no sākotnējā mākslas darba izņemt tās daļas, kas nav nepieciešamas un atstāt pēc iespējams skanīgāku un labāku mākslas darbu, kas būs daudz patīkamāks gan tavām ausīm gan arī tavai omai. Noteikti, ka ne visur šis termins ka māksla ir tas, kas notiek starp īstajiem notikumiem ir atbilstošs, bet daudzās vietās tomēr tas ir redzams un visvairāk tieši mūzikā!